Vīna definīcija radās tieši Francijā – vīns ir dzēriens, kas iegūts pilnīga vai daļēja svaigu vīnogu vai vīnogu sulas spirta raudzējuma rezultātā. Šodien ir zināmas aptuveni seši tūkstoši vīnogu šķirnes, un zinātne, kas nodarbojas ar to izpēti, tiek saukta par ampelogrāfiju. No visām eksistējošām vīnogu šķirnēm tikai dažus desmitus var nosaukt par elites - jeb vīnogām, no kurām iegūst izcilus vīnus. Tomēr ar piemērotas šķirnes un tai optimālā teruāra (vīnogulāju dārza) izvēli vien nepietiek. Lai iegūtu labu vīnu, ir nepieciešama vesela un pilnībā nogatavojusies vīnoga. Citiem vārdiem sakot – vīna ražošana sākas jau vīna dārzā. Izšķirošā nozīme ir it visam – stīgu skaitam uz vienu hektāru, kultivācijas veidam, vecumam, izmantotajam mēslojumam, ražas novākšanas laikam un raksturam (ar rokām vai mehāniski), piegādes ātrumam uz vīna darītavu, brāķu noteikšanai. Kontrole notiek valsts līmenī, klasificējot vīnus un norādot uz etiķetēm informāciju. Kontrolējošā institūcija ir INAO (Institut National des Appellations d’Origine).

Saskaņā ar 1935. gada 30. jūlija likumu, nozīmīga Francijas vīna dārzu daļa ir sadalīta rajonos (appellations). Lēmumu par appellation radīšanu pieņem Lauksaimniecības ministrija, tā pieņem arī īpašu juridisku aktu - dekrētu, kas nosaka galvenās prasības, kurām ir jāatbilst vīna ražošanai noteiktajā appellation. Kopumā dekrēts nosaka appellation robežas, atļautās vīnogu šķirnes, to maksimālo ražīgumu, stīgu vecumu (kā likums – ne mazāk kā 4 gadi), augsnes un apakšaugsnes tipu, kurās tās var audzēt, vīna tipu (sausais, deserta, dzirkstošais un tā tālāk), ražojamā vīna krāsu un minimālo spirta saturu.

No 2009. līdz 2011. gadam notika reforma, kuras ietvaros visi Francijas vīnu darītāji vai paši vīni tika sadalīti pa kategorijām, lai gala patērētājam atvieglotu i

zvēli.

Viszemākā ir kategorija Vin de table (galda vīns), kas ir zemākā vīnu kategorija masveida ražošanai Francijā. Šīs kategorijas vīni var tikt izgatavoti no dažādām vīnogu šķirnēm, kas novāktas dažādos Francijas reģionos dažādos ražas gados. Šo kategoriju gan likvidēja 2011. gadā. 

Vin de Pays un Vin de France – ja mēģinātu tulkot, tad tas būtu kā “vietējais vīns”. Šī vietējo provinciālo vīnu kategorija ir augstāka par iepriekšējo Vin de Table. Te jau tiek noteiktas rekomendējamās vīnogu šķirnes, ierobežots ražīgums un maksimālais alkohola saturs. Labākie vīndari iziet INAO degustāciju. Visi to nedara, jo degustācija nav obligāta prasība. Šīs kategorijas vīnus iegūst no vīnogām, kas izaudzētas noteiktā teritorijā, kuras nosaukums arī ir šiem vīniem.

VDQS (Vin délimité de qualité supérieure) – vīni ar garantētiem kvalitātes rādītājiem, bet kuri neatbilst augstākai kategorijai – AOC. Ar likumu ir stingri reglamentēta ražošanas zona, kultivējamās vīnogu šķirnes un vinifikācijas metodes.

Visaugstākā plauktiņā var nolikt AOC (Appellation d`Origine Controlee) un AOP (Appellation d’Origine Protegee), kurus stingri kontrolē INAO, pārbaudot appellation, ražotāju, spirta daudzumu, pudeles apjomu, vinifikācijas metodes utt.

 

Mūsdienās Francijas nozīmīgākie reģioni, kuros tiek gatavoti vīni, ir:


Šampaņa (Champagne)
Bordo (Bordeaux)
Burgundija (Bourgogne)
Ronas ieleja (Ronas krasti - Cote du Rhone)
Luāras ieleja (Loire)
Elzasa (Alsace)
Provansa (Provence)
Langedoka-Rusijona (Languedoc)
 

Šampaņa (Champagne)
Kurš gan nav dzirdējis šo vārdu? Kā nu ne, jo šeit tiek ražots viens no slavenākajiem, prestižākajiem un dārgākajiem dzirkstošajiem vīniem pasaulē – šampanietis.

Bordo reģionam raksturīga gan senu vīndaru pieredze, kura tiek nodota no paaudzes paaudzē, gan arī neatkārtojamais klimats. No šejienes nāk slaveni sarkanvīni no Cabernet Sauvignon, Cabernet Franc un Merlot vīnogu šķirnēm.

Burgundijas reģions nav tik liels pēc platības, tomēr šeit ir dažāda augsne, kas ļauj radīt neatkārtojamus vīnus ar individuālu raksturu. Elitārie vīni nāk tieši no ziemeļiem Côte d’Or (zelta krasts).

Elzasas reģions ir baltvīnu zeme. Te var atrast gan sausus, gan elegantus deserta vīnus. Pārsvarā tiek audzētas Pinot Noir vīnogas.

Luāras ielejā pārsvarā izplatītas baltās vīnogu šķirnes, piemēram, Chenin Blanc šķirne, no kuras var iegūt plašu klāstu dažādu vīnu – viegli dzirkstošus, kā arī izsmalcinātus deserta vīnus.

Ronas ielejai raksturīgi piesātināti, sīvi sarkanvīni un izsmalcināti baltvīni. Dienvidos pārsvarā tiek audzētas Syrah šķirnes vīnogas, no kurām darina tumšus, koncentrētus un augļainus vīnus.

Provansa ir saulainākais reģions ar Vidusjūras klimatu. Šeit pārsvarā ražo rozā vīnus.

Langedoka-Rusijona ir lielākais Francijas reģions, kurā lielākoties tiek ražoti vīni no Vin de Pays kategorijas.

Vēl pie reģioniem pieskaitāma arī Francijas dienvidu daļa, taču šī reģiona vīni nav tik slaveni kā iepriekšminēto reģionu.

Vīnu ražo arī Korsikas salā, kur ir izdalītas vairākas AOC zonas, tomēr kvalitatīvu vīnu īpatsvars šeit ir mazs.

 


 

Eirovīns Latvijā nodrošina TIEŠĀS PIEGĀDES no Francijas vīndariem.
Tādā veidā nodrošinot kvalitātes & cenas samērīgumu. 
Līdz pat 24. jūlijam 
Eirovīns veikalos -20% FRANCIJAS VĪNIEM 

 


 

CHABLIS LABOURE ROI LE BEAUNOIS

Appellation Chablis Controlee. Izvietoti Oksēras (Auxerre) pilsētas pievārtē,Chablis vīna dārzi atrodas pusceļā starp Dižonu (Dijon) un Parīzi,tie plešas burvīgās Serēnas (Serein) upes abos krastos izvietoto pakalnu kaļķainajās nogāzēs. Kontinentālais klimats ar karstājam vasarām un aukstajām ziemām, kā arī ar neizbēgamajām... Lasīt tālāk>>>

 

Regulārā cena 19,48 EUR akcijas cena 14,98 EUR

 


 

Fort de Rauzan Cremant BRUT

Kvalitatīvs dzirkstošais vīns, gatavots no vīnogām kas izaudzētas Bordo (Bordeaux) reģionā. Vīns ar līdzsvarotu un sabalansētu augļu garšu, skaistā ... Lasīt tālāk>>>

 

Regulārā cena 13,48 EUR akcijas cena 9,98 EUR